Vebinārs “Manipulācijas atpazīšana tiešsaistē”

Jau drīz, 24. oktobrī, LTMC nodrošinās vienas stundas vebināra “Manipulācijas atpazīšana tiešsaistē” norisi Eiropas Juridiskās tālākizglītības tīkla (EJTN) Cilvēktiesību un pamattiesību darba grupas ietvaros.

Pieteikšanās: https://osp.ejtn.eu/open-registration/e2522cd6e2d65eeafdf94c6827815ef0012f7b41c1faeaa62daad3df7efe02b5

Jauno tiesnešu mācības: Kritiskā domāšana un argumentācija

Virtuālā realitāte tiesnešu mācībās: LTMC kolēģu pieredze un ieguvumi

Šī gada jūnijā LTMC darbinieces Endija Dredžele un Elva Grauda Pirnā, Vācijā, piedalījās EJTN (Eiropas Juridiskās tālākizglītības tīkls) organizētajās mācībās “Virtual Reality in Judicial Training” jeb “Virtuālā realitāte tiesnešu mācībās”.

Mācībās tika gūtas gan teorētiskas, gan praktiskas iemaņas, izstrādājot mācību materiālus tiesnešiem. Kolēģes kopā ar citu valstu pārstāvjiem izveidoja divas virtuālās realitātes (VR) mācību spēles, kas sniedz ieskatu:

• kā tiesas sēdē komunicēt ar cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem;
• kā tiesas sēdē komunicēt ar “grūtajiem” klientiem.

Vienlaikus seminārs sniedza iespēju iepazīties ar ārzemēs esošo mācību centru un tiesu pieredzi, izstrādājot VR mācību materiālus tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Kā atzinuši semināra eksperti un secinājušas kolēģes, VR tehnoloģija piedāvā vairākus būtiskus ieguvumus tiesnešu un tiesu darbinieku mācībām, kas var ievērojami uzlabot dažādus mācību procesus un rezultātus. Ar VR iespējams nodrošināt augstas kvalitātes mācības, kas ļautu tiesnešiem un citiem juridiskās jomas pārstāvjiem trenēties reālistiskās situācijās un “izspēlēt” tiesas procesus un dažādas nestandarta situācijas. VR mācību materiāli ir interaktīvi, ļaujot dalībniekiem aktīvi piedalīties un pieņemt lēmumus simulētās situācijās. 

EJTN seminārā gūtās zināšanas un prasmes ir motivējošs sākums, lai turpinātu arī Latvijā padziļinātāk nostiprināt savas iemaņas, izstrādājot Latvijas tiesu sistēmā strādājošajiem pielāgotas mācības VR formātā.

Attieksmes termometrs

Ko cilvēki uz ielas domā par cilvēku ar invaliditāti tiesībām? Tiesībām būt sabiedrībā, pilnvērtīgi iesaistīties darba, sadzīves un sociālos pasākumos. Braukt transportā, būt uz ielas, veikalā vai koncertā. Latvijas Tiensnešu mācību centrs devās Rīgas ielās, lai to noskaidrotu! 

“Kā īstenībā var atbildēt uz šito jautājumu? Stulbi!” 

“Es nedomāju, ka bērni ir ļauni. Man šķiet, ka varbūt vecāki iemāca to, ka ir jābaidās vai jāiet prom”.

Cilvēku zināšanas un attieksme par cilvēkiem ar invaliditāti atšķiras. Vai cilvēki atbalsta, ka nedzirdīgs cilvēks var vadīt transportlīdzekli? Kāda ir vecāku reakcija, uzzinot, ka viņu bērns uzsācis attiecības ar cilvēku, kurš pārvietojas ratiņkrēslā? 

Kāda būtu Jūsu attieksme? Vai Jūs varētu atbildēt godīgi? 

#AktivoIedzivotajuFonds #ActiveCitizensFund #EEAgrantsLatvia

Tiesu standarts – rokasgrāmata

Otrdien, 9.aprīlī, projekta noslēguma konferencē “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā” tika prezentēts projektā izstrādātais Tiesu standarts – rokasgrāmata, kad tiesas procesā piedalās cilvēks ar invaliditāti. Rokasgrāmata primāri izstrādāta lietošanai tiesās, taču tās plašais un strukturētais saturs būs noderīgs ikvienam sabiedrības dalībniekam.

Tiesu standartā ietvertās tēmas:

• Universālais dizains;
• Informācija par personām par kustību traucējumiem;
• Informācija par personām ar redzes traucējumiem;
• Informācija par personām ar garīga rakstura traucējumiem;
• Informācija par personām ar dzirdes traucējumiem;
• Kontroljautājumu saraksts.

Tiesu standarts ir ērti lietojams elektroniski, no tā satura rādītāja var izvēlēties sev vēlamo nodaļu, kā arī ir atverami saturā ievietotie video piemēri. Atvērt šeit: TIESU_STANDARTS_2024.pdf

#AktivoIedzivotajuFonds #ActiveCitizensFund #EEAgrantsLatvia

LTMC gada apskats 2023

LTMC kopā ar Apeironu aicina pieteikties uz konferenci “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā”

2024. gada 9. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nodibinājums “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”” kopā ar nodibinājumu “Latvijas Tiesnešu mācību centrs” rīkos konferenci sadarbībā ar Eiropas Pieejamības resursu centru “AccessibleEU”. Konferences mērķis ir dalīties ar pieredzes stāstiem tiesā, kā arī ar tiesību jomu pārstāvju redzējumu par turpmākajiem uzdevumiem, ja lietas dalībnieks ir cilvēks ar invaliditāti. Kā neatņemama konferences sastāvdaļa būs iepazīstināšana ar projekta “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā” rezultātiem un izstrādātajiem materiāliem gan tiesu sistēmā strādājošajiem, gan cilvēkiem, kas dodas uz tiesu aizstāvēt savas tiesības.

“Apeirons” kopā ar LTMC aicina interesentus pieteikties uz projekta “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā” noslēguma konferenci, kurā uzstāsies  pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Latvijas Republikas Satversmes tiesas, advokatūras un citām sabiedriskām organizācijām. Konferences laikā būs iespēja iepazīties ar dažādiem cilvēku pieredzes stāstiem par to, kā katrs ir spējis aizstāvēt savas tiesības uz taisnīgumu un ar kādiem izaicinājumiem saskārušies.

Konferencei var pieteikties šeit: https://ej.uz/cilvektiesibuieverosana

Konferences programma pieejama šeit: https://ej.uz/090424_programma

Konference ir noslēguma pasākums projektā “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā”. Projekts tika uzsākts 2022. gada novembrī un tā  galvenais uzdevums bija palielināt cilvēku ar dažādu veidu invaliditāti spēju īstenot savu tiesību izmantošanu un aizsardzību, tostarp nodrošināt, ka tiesību nodrošinātājam - tiesu sistēmas darbiniekiem - ir zināšanas un izpratne par darbu ar cilvēkiem ar dažādu veidu invaliditāti.

Līdz šim projektā “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā” paveikts liels darbs. 2023. gada sākumā organizētas vairākas domnīcas, pēc kurām izveidotas infografikas un informatīvi video, ar kuriem iespēja iepazīties “Apeirons” tīmekļvietnē. Marta beigās tiks publicēti arī informatīvi raidieraksti par tiesu un tiesībām. 2023. gada vidū tika veikts vērienīgs pētījums, kura laikā tika apzinātas tiesu sistēmā strādājošo zināšanas un pieredze par cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. Pēc pētījuma rezultātiem tika izstrādāta gan klātienes, gan attālināta mācību programma tiesu sistēmas darbiniekiem.  Šobrīd klātienes apmācības “Par komunikāciju ar cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti” notiek jau no februāra beigām, savukārt, jau  no 18. marta ir pieejams jauns e-kurss tiesnešiem un tiesu darbiniekiem par cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti.

Kā stāsta LTMC vadītāja Solvita Kalniņa-Caune: “Projekta laikā veiktais pētījums  apliecināja, ka tiesu sistēmā strādājošajiem nav pietiekamas zināšanas par cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, kā arī nav skaidrs, kādai ir jābūt attieksmei un uzvedībai, ja procesa dalībnieks ir ar kādu no invaliditātēm. 2024. gada marta beigās tiesā strādājošiem būs pieejams “Tiesu standarts”. Tā ir rokasgrāmata, kad procesā piedalās cilvēks ar invaliditāti. Tas dos skaidras atbildes uz neskaidriem jautājumiem par nezināmo. Mēģināsim parādīt veidus, kā runāt ar cilvēku, nevis ar viņa invaliditāti.”

Kā norāda “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis: “Projekta "Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā" galvenais mērķis ir veidot pieejamāku tiesu sistēmu cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, lai, ja tas ir nepieciešams, ikviens varētu aizstāvēt savas tiesības tiesā. Projekts ir liels ieguldījums tiesu sistēmai Latvijā, jo paveikts tiešām ir daudz!”

Par projektu

Projektu atbalsta Aktīvo iedzīvotāju fonds, projekta periods no 2022. gada novembrim līdz 2024. gada aprīlim. Finansējums 103089,91 EUR. Projekta rezultātā būs palielinājies cilvēktiesību atbalstošo iedzīvotāju skaits un samazinājies tādu Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri nezina, kur vērsties pēc palīdzības diskriminācijas gadījumā.

#AktivoIedzivotajuFonds #ActiveCitizensFund #EEAgrantsLatvia

LTMC izsludinājis jaunu e-kursu "Par cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti”

LTMC izsludinājis jaunu e-kursu “Liecinieku pratināšana un melu psiholoģija”

Projekta “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā” aktivitātes

Apeirons kopā ar LTMC aicina uz informatīvu pasākumu “Cilvēktiesību labirints: kopā uz tiesiskuma ceļa”

2022. gada nogalē Latvijas Tiesnešu mācību centrs (LTMC) kopā ar nodibinājumu “Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”” (Apeirons) uzsāka projektu “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā”, kura laikā aktualizēja cilvēktiesību jautājumus, izzināja tiesnešu zināšanas par invaliditāti un cilvēku ar invaliditāti zināšanas par tiesu un tiesībām.

Apeirons kopā ar LTMC aicina cilvēkus pieteikties uz informatīvo pasākumu “Cilvēktiesību labirints: kopā uz tiesiskuma ceļa”, kurā tiks prezentēti informatīvie materiāli, kas izstrādāti projekta laikā, kā arī tiks stāstīts par projektu kopumā un tā sasniegto.

Pieteikšanās: https://forms.gle/D8gRP3fZ5Pbif94KA

Ņemot vērā 2023. gada pētījuma, kurā piedalījās tiesneši un tiesu darbinieki, rezultātus, tiek izstrādāts tiesu standarts jeb rokasgrāmata, lai ikviens tiesnesis varētu viegli un pārskatāmi iepazīties ar svarīgāko par ko vajadzētu padomāt, ja tiesas procesa dalībnieks ir cilvēks ar invaliditāti. Papildu standartam no 22. februāra tiks uzsāktas klātienes mācības tiesnešiem, kuras tiks atklātas ar pasākumu “Sajūtu pusdienas”. Svarīgi, ka no marta sākuma mācības būs pieejamas arī LTMC e-vidē, tādējādi stiprinot tiesnešu un tiesu darbinieku kompetenci darbā ar cilvēkiem ar invaliditāti.

Neatņemama projekta sastāvdaļa ir cilvēku ar invaliditāti un sabiedrības informēšana par tiesu un tiesībām, tieši tāpēc ir izstrādāts trīs sēriju video, kurā skaidri un saprotami cilvēki tiek iepazīstināti ar to, kas ir tiesa, kas ir tiesas process un kā vērsties tiesā.  Viens no svarīgiem materiāliem, kas tiek izstrādāts, ir piecas infografikas, kurās vizuāli tiek attēlots, piemēram, kas ir administratīvais process vai kriminālprocess.

Kā norāda Apeirons valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis: “Svarīgi ir saprast, ka zināt, kā aizstāvēt savas tiesības, nav tikai juridiska prasme, bet gan pamatprincips, kas cieši saistīts ar individuālo brīvību un taisnīgumu. Šis iemaņu apgūšanas ceļš veicina ne tikai personisko pašnoteikšanos, bet arī kopējo sabiedrības attīstību. Spēja izteikt savu viedokli un aizstāvēt tiesības rada nepieciešamo līdzsvaru starp iedzīvotāju un valsts attiecībām, veicinot demokrātijas stiprināšanu. Tiesību aizsardzība ir kā stūrakmens, kas nodrošina sabiedrības labklājību, un tādēļ svarīgi ieguldīt pūles, lai arī cilvēki ar invaliditāti apgūtu šo būtisko prasmi un veicinātu tiesiskumu savā ikdienas dzīvē."

“Iekļaujošai sabiedrībai ir raksturīga gan izpratne, gan zināšanas un attiecīgi attieksme un uzvedība. LTMC darbs jau 29 gadus ir sniegt tās zināšanas un prasmes, kas ir nepieciešamas kvalitatīvam tiesu darbam. Aptaujā, ko veicām tiesu sistēmā, guvām pilnīgu pārliecību, ka tiesās strādājošie ir ieinteresēti saprast un pilnveidoties zināšanās par tiesas darbu, ja iesaistīti tiek cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Mēs ļoti ceram, ka klātienes semināri un sajūtu pusdienas, kā arī e-vides mācību materiāli tiesās strādājošiem, infografikas un video, kas primāri paredzētas cilvēkiem ar invaliditāti, nodrošinās savstarpēju komunikāciju tiesību īstenošanai”, tā stāsta LTMC direktore Solvita Kalniņa-Caune.

Projekta “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā” galvenais uzdevums ir palielināt cilvēku ar dažādu veidu invaliditāti spēju īstenot savu tiesību izmantošanu un aizsardzību, tostarp nodrošināt, ka tiesību nodrošinātājam - tiesu sistēmas darbiniekiem - ir zināšanas un izpratne par darbu ar cilvēkiem ar dažādu veidu invaliditāti.

Par projektu

Projektu atbalsta Aktīvo iedzīvotāju fonds. Projekta periods no 2022. gada novembrim līdz 2024. gada aprīlim. Finansējums 103089,91 EUR. Projekta rezultātā būs palielinājies cilvēktiesību atbalstošo iedzīvotāju skaits un samazinājies tādu Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri nezina, kur vērsties pēc palīdzības diskriminācijas gadījumā.

Jauns LTMC e-kurss “Pieteikuma pieļaujamība administratīvajā tiesā”

Latvijas Tiesnešu mācību centrs izsludinājis jaunu e-kursu “Pieteikuma pieļaujamība administratīvajā tiesā”.

Kursā iekļautās tēmas: darbs ar pieteikumu, pieteikuma piekritība, valsts nodeva, valsts valodas prasības, pieteikuma iesniegšana, tiesības vērsties tiesā, lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtība, procesuālie termiņi, pieteikuma izskatīšanas atteikšana, lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, lūgums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, citi procesuālie jautājumi.

E-kursu veidoja: Senāta Administratīvo lietu departamenta Zinātniski analītiskās padomnieces Santa Savina, Santa Ozola, Inga Bērtaite-Pudāne, Kristīne Zemīte un Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru palīdzes Laura Vigupe, Monta Krone, Ieva Freidenfelde un Līga Dāce.

Reģistrēties e-kursam iespējams caur MIS profilu vai apmeklējot vietni kursi.ltmc.lv.

Jauno tiesnešu mācības 2023

8. decembrī norisinājās pēdējās mācības jauno tiesnešu mācību programmā, kurās jaunie tiesneši kopā ar supervizori Eviju Apini apguva paņēmienus stresa mazināšanai un savu resursu atjaunošanai. 

Jauno tiesnešu mācību programma, kā katru gadu, arī šogad tika uzsākta aprīlī, un divus pavasara mēnešus jaunajiem tiesnešiem norisinājās intensīvas mācības, kuru laikā pieredzējuši tiesneši un lektori dalījās ar savām zināšanām gan juridiskās, gan nejuridiskās tēmās. 

Nākamais mācību cēliens sākās rudenī, kad jaunie tiesneši tikās noteiktās dienās uz atlikušajiem mācību programmas semināriem.

Šogad tiesnešu rindas tika papildinātas ar astoņiem jauniem, zinošiem un, kas ne mazāk svarīgi, mācīties gribošiem jauniem tiesnešiem. Šie jaunie tiesneši gan aktīvi piedalījās mācībās, gan iejutās dažādās lomās tiesu izspēlēs, gan paspēja doties arī AIAKOS apmaiņas programmā. LTMC bija patiess prieks būt par atbalstu jaunajiem tiesnešiem, uzsākot atbildīgo tiesneša karjeru. Lai veiksmīgas turpmākās darba gaitas!

Šobrīd pacietīgi gaidām šī brīža tiesnešu konkursa rezultātus, lai jau atkal aprīlī sniegtu atbalsta plecu nākamajiem jaunajiem tiesnešiem!

LTMC dalība Kriminālsodu izpildes politikas pastāvīgās darba grupas sanāksmē

LTMC darbinieki paralēli mācību organizēšanai bieži piedalās arī dažādās darba grupās.

Juridisko programmu vadītāja krimināltiesībās Zane Kažus 22. novembrī piedalījās Kriminālsodu izpildes politikas pastāvīgās darba grupas sanāksmē.  Šajās sanāksmēs regulāri tiek pārrunātas jaunākās aktualitātes un diskutēts par likumprojektiem.

22. novembra sanāksmē tika:

• pārrunātas aktualitātes Eiropas Padomē;
• sniegta informācija par Kriminālsodu izpildes likumprojekta izstrādes gaitu;
• apspriesti priekšlikumi apcietinājuma izpildes regulējuma izpildes pilnveidošanai;
• sniegta informācija par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" virzību;
• izskatīts Iekšlietu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā".

Piedalīšanās darba grupās LTMC darbiniekiem ļauj sekot līdzi aktualitātēm un savlaicīgi uzzināt plānotās izmaiņas likumdošanā, kā arī palīdz turpmākajā mācību pasākumu satura izstrādē.

LTMC birojā darba vizītē viesojās Īrijas vēstniece Latvijā

13. novembrī LTMC birojā darba vizītē viesojās Īrijas vēstniece Latvijā H.E. Ms. Eimear Friel kundze. 

Sarunā ar LTMC direktori Solvitu Kalniņu-Cauni tika pārrunāti jautājumi, kas skar tiesnešu mācību organizēšanu, plānoto Tieslietu akadēmijas reformu, kā arī izaicinājumus par labas valsts valodas piemērošanu tiesu nolēmumos un ikdienā. Vēstnieces kundze norādīja uz līdzību ar īru valodas lomu un vietu Īrijas sabiedrībā šodien.

Vēstnieces kundze augstu novērtēja LTMC sasniegumus, pieeju mācību plānošanā un sasaistē ar ES aktualitātēm, starptautisko novērtējumu tiesnešu mācību nodrošināšanā, kā arī izteica vēlmi uz ciešāku sadarbību.

EJTN AIAKOS apmaiņas programma

Jauns semināru cikls tiesnešiem par finanšu tiesībām

Latvijas Tiesnešu mācību centrs šodien uzsāk jaunu semināru ciklu tiesnešiem par finanšu tiesībām. Kopumā 7 dienās Latvijas Bankas eksperti dalīsies savās zināšanās par finanšu nozares darbības pamatprincipiem un regulējuma aspektiem.

Viens no idejas iniciatoriem, tiesnesis Kaspars Berķis, norāda, ka “tiesneši, kuri izskata ar finanšu jautājumiem saistītas lietas, to dara sekmīgi, piemērojot attiecīgās ES un nacionālās tiesību normas. Tomēr šo lietu izskatīšanai tiesnešiem ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas gan par finanšu iestāžu darbības specifiku, to uzraudzības mehānismiem, vienoto noregulējuma mehānismu, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumiem, starptautisko sankciju režīmiem un to piemērošanu, gan daudziem citiem specifiskiem šīs jomas jautājumiem. Tādēļ esmu pateicīgs Latvijas Bankas ekspertiem par dalīšanos savās zināšanās un pieredzē”.

Semināru cikls tiek nodrošināts sadarbībā ar Latvijas Banku un finansiālu Tiesu administrācijas atbalstu.

Jauns LTMC e-kurss "Datubāzes tiesu darbā"

Latvijas Tiesnešu mācību centrs izsludinājis jaunu e-kursu “Datubāzes tiesu darbā”

Kursā sniegts ieskats dažādu datubāžu lietošanā. Kursa mērķis ir nodrošināt ikvienam tiesnesim un tiesu darbiniekam informāciju un instrukcijas par dažādu datubāžu lietošanu, pildot darba pienākumus. E-kursam reģistrēties var tiesneši un tiesu darbinieki.

Reģistrācija: MIS profilā vai apmeklējot vietni kursi.ltmc.lv

E-kursu veidojuši:

• Gatis Bārdiņš, Satversmes tiesas padomnieks
• Ieva Freija-Pekati, Eiropas Savienības Tiesas juriste
• Inese Luste, "Latvijas Vēstnesis" Oficiālo publikāciju departamenta direktore
• Ilze Tralmaka, "Fair Trials" vecākā juriste un politikas padomniece
• Viktors Sidorenkovs, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks
• Maija Laure, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste
• Jūlija Muraru-Kļučica, Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta juriste
• Ginta Zalcmane, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Uzziņu un informācijas centra Informācijas pakalpojumu un starpbibliotēku abonementa nodaļas vadītāja
•  Elva Grauda, Latvijas Tiesnešu mācību centra juriste, juridisko programmu vadītāja

Sirsnīgs paldies ikvienam lektoram par profesionālo ieguldījumu un dalīšanos zināšanās!

LTMC īsteno projekta aktivitāti “Profesionālās kompetences pilnveides programmu un to mācību metodoloģiju izstrāde un pilnveide atbilstoši bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei”

Latvijas Tiesnešu mācību centra, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Centra “Dardedze” sadarbībā tiek īstenots projekts[1] “Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros”.

Projekta ietvaros tiek īstenota aktivitāte “Profesionālās kompetences pilnveides programmu un to mācību metodoloģiju izstrāde un pilnveide atbilstoši bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei”.

Aktivitātes mērķis - bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošo profesionālās kompetences pilnveides izglītības sākotnējo un kārtējo programmu  pilnveide, tai skaitā e-mācību moduļa izstrāde  un tām atbilstošu mācību  metodoloģiju  izstrāde.

Bērna tiesības ir personas, kura nav sasniegusi pilngadību, cilvēktiesības

Latvijas nacionālajā tiesiskajā regulējumā pamata tiesību akts bērnu tiesību jomā ir Bērnu tiesību aizsardzības likums.  Bērna tiesību aizsardzības likumā ir ietverti no starptautiskajiem tiesību aktiem pārņemtie tiesību principi, kas ietverti nacionālās tiesību normās. Līdz ar to šī nacionālā likuma tiesību normas ir interpretējamas (proti: saprotamas, piemērojamas) saskaņā ar bērna tiesību aizsardzības principu starptautisko oficiālo interpretāciju jeb skaidrojumu. Pamatojoties uz minēto, piemēram, Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Bērnu tiesību komitejas komentāri (skaidrojumi) attiecībā uz ANO Bērnu tiesību konvencijā (Konvencija) ietverto principu vai atsevišķu konvencijas pantu izpratni nacionālo tiesību normu piemērošanā Latvijas tiesību normu realizētājiem ir saistoši. Tas nozīmē, ka gan Latvijas nacionālo bērnu tiesību attīstībā, tai skaitā tiesību normu jaunradē, gan to piemērošanā ir jāpieturas pie Konvencijas principu oficiālā skaidrojuma.

Bērnu tiesības ir jāpārzina dažādu nozaru speciālistiem - kuri izstrādā nozares politikas un tiesību aktus, kas var skart bērnus, gan tiem, kuri strādā tiešā saskarsmē ar bērniem

Lai īstenotu Konvencijas principu oficiālos skaidrojumus nacionālā līmenī, tas ir detalizēti jāizprot, turklāt tik labi, lai prastu attiecīgās tiesību normas ne tikai piemērot praksē, pieņemot lēmumus situācijās, kurās ir iesaistīts konkrēts bērns, bet arī izstrādājot politikas attīstības dokumentus, kas skar bērnus kā sabiedrības daļu – stratēģijas, plānus un koncepcijas, jaunus tiesisko regulējumus, kas Latviju tiesību attīstības ziņā tuvinātu Konvencijā ietvertajām vērtībām, nevis novirzītu no tām.

Atšķirība starp bērnu un pieaugušo cilvēktiesībām

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pants noteic bērna tiesību aizsardzības principu, kuru ievērojot, vispār ir iespējams īstenot bērna cilvēka tiesības, proti, bērna labāko interešu prioritātes principu. Bērna, kā nepilngadīgas personas, tiesības tiek aizsargātas ar bērna labāko interešu principu, jo bērns (vai bērni kā sabiedrības daļa ir personas) ir persona, kuras tiesību īstenošanā un arī jaunradē jāņem vērā divi kritēriji – vecums un briedums. Šī ir atšķirība starp bērna cilvēktiesībām un pilngadīgu personu cilvēktiesībām. Tādējādi likumdevējs noteic īpašu atbildību tieši bērnu tiesību jaunradei un šo tiesību piemērošanai. Pēc būtības tikai kompleksa bērna labāko interešu ievērošana rada platformu tam, ka bērna tiesības, kuras Bērnu tiesību aizsardzības likums noteic  II nodaļā – Bērna pamattiesības, būtu īstenojamas.

Citiem vārdiem sakot, bērna labākajās interesēs ir atrasties tādā  labvēlīgā situācijā, kurā bērns (vai bērni) pilnā apjomā var īstenot savas likumā noteiktās tiesības. Turklāt labvēlīgās situācijas nepieciešamība ir nosacīta ar bērna (cilvēka) vecumu un briedumu; pretējā gadījumā, nonākot nelabvēlīgā situācijā – bērns (vai bērni) tiek kavēti savu tiesību īstenošanā.

Satversmes tiesa norāda: tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās attiecībā uz bērnu prioritāras ir viņa tiesības un vislabākās intereses

Uz šiem apsvērumiem norādījusi Satversmes tiesa, proti: “[…] tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās attiecībā uz bērnu prioritāras ir viņa tiesības un vislabākās intereses. Likumdevējam jāievēro, lai pieņemtie normatīvie akti aizsargātu bērna likumiskās intereses iespējami labākajā veidā. Turklāt bērna tiesības un likumiskās intereses tiek skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu vai var netieši skart bērnu. Jebkuras citas prioritātes atzīšana bez nopietna  iemesla un attaisnojuma nav pieļaujama.” (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 23.1. punktu). Citā spriedumā Satversmes tiesa uzsver, ka  “Izstrādājot tiesisko regulējumu, kas skar bērnu, likumdevējam ir pienākums izvērtēt tā ietekmi uz skartajām bērnu tiesībām un skaidri jāpamato tas, ka izraudzītais risinājums atbilst bērna vislabākajām interesēm, norādot: 1) kas konkrētā tiesiskā regulējuma izstrādes procesā ir uzskatāms par bērna vislabākajām interesēm; 2) uz kādiem kritērijiem attiecīgais bērna interešu novērtējums ir balstīts; 3) kā bērna vislabākās intereses ir svērtas attiecībā pret citiem apsvērumiem (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 23.1. punktu).

Bērnu tiesību konvencijā un tās fakultatīvajos protokolos noteiktās tiesības veido pamatu interpretācijai

ANO Bērnu tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 14 (2013) par bērnu tiesībām uz to, lai primārais apsvērums būtu viņu intereses , kurā norādīts, ka Bērna interešu princips nav jauns un ir bijis pazīstams jau pirms konvencijas un tika noteikts jau 1959. gada Bērnu tiesību deklarācijā (2. punkts). Blakus tam tiek uzsvērts, ka bērna labāko interešu principam ir 3 pamata elementi, kas jāņem vērā, proti: “[…] a) materiālās tiesības — bērna tiesības uz to, lai gadījumos, kad tiek apsvērtas dažādas intereses nolūkā pieņemt kādā jautājumā lēmumu, tiktu izvērtētas viņa intereses un tās būtu primārais apsvērums, un garantija, ka šīs tiesības tiks īstenotas vienmēr, kad ir jāpieņem lēmums saistībā ar kādu bērnu, konkrētu vai nekonkrētu bērnu grupu vai bērniem vispār. 3. panta 1. punkts valstīm uzliek pienākumu, ir tieši piemērojams (tiešā nozīmē), un uz to var atsaukties tiesā; b) interpretējams tiesību pamatprincips — ja tiesību normu iespējams interpretēt vairāk nekā vienā veidā, tad jāizvēlas tā interpretācija, kas visvairāk atbilst bērna interesēm. Konvencijā un tās fakultatīvajos protokolos noteiktās tiesības veido pamatu interpretācijai; c) procedūras noteikums — ja ir jāpieņem lēmums, kas ietekmēs kādu konkrētu bērnu, konkrētu bērnu grupu vai bērnus vispār, lēmuma pieņemšanas procesā ir jāizvērtē lēmuma iespējamā ietekme (pozitīva vai negatīva) uz attiecīgo bērnu vai bērniem. Izvērtējot un nosakot to, kas ir bērna interesēs, nepieciešamas procesuālās garantijas. Turklāt lēmuma pamatojumā skaidri jāpierāda, ka ir ņemtas vērā bērna intereses.”

Bērnu tiesības caurvij visas tiesību piemērošanas sfēras, katru jomu sabiedrības dzīves jomu

Bērnu tiesības, kā cilvēktiesību apakšnozare, horizontāli ietekmē gan drīz visas tiesiskās regulēšanas un tiesību normu piemērošanas jomas. Tieši šo iemeslu dēļ Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.pants un 5.1 pants noteic ļoti plašu dažādu tiesību piemērošanas un tautsaimniecisko nozaru speciālistu loku, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Turklāt 5.1.pantā ietverto uzskaitījumu likumdevējs nenoslēdz, bet atstāj atvērtu. Proti, nosakot, ka jebkurai citai personai arī jābūt pamata zināšanām bērnu tiesību aizsardzībā, kas konkrēti nav nosaukta iepriekšējos deviņpadsmit punktos, ja tās pieņem pārvaldes lēmumus, veic faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumus, kur tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.

Tāpēc izpratnei par bērnu tiesību principu nozīmi un tiesību normu būtību ir jābūt gan politikas attīstītājiem un īstenotājiem valsts pārvaldē un pašvaldībās, gan politiķiem, kas pieņem tiesību aktus un politikas attīstības dokumentus (jo viņi pieņem lēmumus attiecībā uz bērniem kā sabiedrības daļu), gan speciālistiem, tieši piemērojot konkrētas tiesību normas, konkrētās situācijās, par konkrētiem bērniem, piemēram: sociāliem darbiniekiem, tiesnešiem vai valsts un pašvaldības policiju darbiniekiem un citiem.

Lai panāktu, ka bērnu intereses realizēt savas tiesības tiek kvalitatīvi nodrošinātas, nepieciešamas gan zināšanas, gan vienota izpratne par bērnu tiesību pamatiem. Tikai šādā gadījumā ir iespējams nonākt pie stabilas un vienotas tiesību piemērošanas prakses.

Informatīvais ziņojums “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” (2021) un Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” (2020), tā arī Valsts kontroles revīzijas ziņojums ““Problēmbērni”– pieaugušo neizdarību spogulis” (2022) un citi, norāda uz to, ka šīs nepieciešamās izpratnes nav, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc šajos dokumentos tiek konstatētas novirzes no vēlamā attīstības kursa vai pat tiesību pārkāpumi. Šie pārkāpumi faktiski liecina, ka tiesību piemērošanas vide nav bērnu nedz kā sabiedrības grupas, nedz individuālu bērnu, tiesiskā komforta vide, kurā iespējams piepildīt savas vajadzības un īstenot savas tiesības. Viennozīmīgi, ka šāda situācija Latviju tiesību izpratnes un līdz ar to arī piemērošanas ziņā attālina no Konvencijā ietvertajām vērtībām un praksē noved pie vienas noteiktas sabiedrības daļas tiesību ignorēšanas, patvaļīgas tiesību normu un principu interpretācijas, un pat prettiesiskas rīcības.

Šo iemeslu dēļ, kvalitatīvas un vienotas mācību sistēmas (savstarpēji korelējošas un holistiskas mācību programmas, metodoloģijas, mācību formas, kvalitatīvi pasniedzēji) nodrošināšana dažādiem bērnu tiesību aizsardzības subjektiem, ir pirmais solis pretī izpratnei par bērnu tiesību kā cilvēktiesību apakšnozari, tās principiem, vienotas tiesību normu piemērošanas prakses izveidošanai valstī.

LTMC gada apskats 2022